IEVADS

CES Ultra™ ir unikāla elektrostimulācijas ierīce, kas palīdzēs uzviekt bezmiegu un depresiju, uzlabot garastāvokli un samazināt stresa līmeni.
Lietojot ierīci 2 reizes dienā, apmēram - 30 līdz 45 minūtes, iespējams panākt rezultātus, kādus reti izdodas sasniegt izmantojot "tradicionālos" līdzekļus - miega zāles vai antidepresantus.
Elektrostimulācija, pretstatā miega zālēm un psihotropajām vielām, neizraisa nekādus kaitīgus blakusefektus, bez tam CES Ultra™ ir arī ideāls līdzeklis cīņā ar dažādām nevēlamām atkarībām. CES Ultra ir sertificēta, augstas precizitates medicīnas ierīce, kas FDA (ASV) vienotajā medicīnas ierīču reģistrā reģistrēta ar numuru: [K062284 ].

Kā darbojas CES Ultra™ ierīce ?

CES Ultra™ netieši stimulē vairākus, ļoti svarīgus smadzeņu reģionus - (thalamus, hypothalamus, retikulāro formāciju, n.vagus). Ļoti vāji un absolūti nekaitīgi elektroimpulsi nonāk smadzenēs ar speciālu ausu klipšu vai elektordu palīdzību.
Sajūtas, stimulācijas laikā, var raksturot kā ļoti patīkamas. Vairums cilvēku izjūt patīkamu kņudēšanu ausu ļipiņās, daži, savukārt, nejūt gandrīz neko, taču ārstnieciskais efekts no tā nemazinās. Impulsu stiprumu iespējams ērti regulēt.
Terapijas laikā smadzenes izdala īpašas vielas(neirohormonus un neiromediatorus - serotonīns, beta-endorfīns, acetilholīns, dopamīns, epineprīns, noreprinepīns u.c.), šīs vielas atbild par labu noskaņojumu, sāpju sajūtu mazināšanos un citām ļoti svarīgām nervu sistēmas funkcijām.
Parasti problēmas rodas, kad šo vielu daudzums cilvēka smadzenēs nav harmoniskā līdzsvarā. Ar CES Ultra™ palīdzību iespējams panākt šī dabiskā līdzsvara atjaunošanos.

ZINĀTNE

CES Ultra™ ir mūsdienīga kraniālās elektrostimulācijas terapijas (CES) ierīce, kuras izveide balstās uz vairāk kā 50 gadu garumā veikto zinātnisko darbu rezultātiem (galvenokārt ASV un Krievijā). Padomju laikos šī tehnoloģija bija pazīstama ar nosaukumu "Elektro-Miegs" un jau tajos laikos, pētot ierīces iedarbību uz smadzenēm, speciālisti ievēroja, ka iespējams atbrīvoties ne tikai no bezmiega, bet arī no stresa, depresijas un citām nervu sistēmas kaitēm.

• Wikipedia
• Pavlova institūts (CES grupa), St.Peterburg (Krievija)
• University of Alabama at Birmingham
• University of North Texas
• Cranial Electrotherapy Stimulation: A Non-Drug Neuromedical Treatment
• Bioelectromagnetic Medicine (Paul J. Rosch, Marko S. Markov)
• Neural Stimulation (Joel B. Myklebust)
• Brain Injury Medicine: Principles and Practice (Nathan D. Zasler, Douglas I. Katz)
• u.c.

BEZMIEGS

Bezmiegs ir diezgan bieži sastopama parādība. Dažādiem iedzīvotāju slāņiem un valstīm bezmiega procentuālais līmenis ir no 20-40% no visa iedzīvotāju skaita. Apmēram puse bezmiega slimnieku savu problēmu uzskata par hronisku un nopietnu. Pētījumi parāda, ka lielākajā daļā gadījumu bezmiegs netiek pienācīgi ārstēts, jo vairums cilvēku par to neinformē savu ārstu, līdz ar to nesaņemot attiecīgo terapiju.

Cilvēki ar hronisku bezmiegu dienā parasti nav tik miegaini, taču viņi sūdzas par nogurumu, aizkaitināmību un nespēju koncentrēties. Pētījumi rāda, ka cilvēki ar hronisku bezmiegu biežāk kavē darbu, tiem ir pavājinātas sociālās spējas, viņi vairāk izmanto veselības aizsardzības iestāžu pakalpojumus, kā arī bieži cieš no depresijas.

Ja cilvēkam neļauj gulēt, viņš mēģinās atrast iespēju izgulēties; ja cilvēkam ir miega trūkums, viņš centīsies to kompensēt. Miega nepieciešamība ir nenoliedzama. Miega trūkums neizbēgami noved pie funkciju bojājumiem un pieaugošas miegainības. Funkciju bojājumu rezultātā darba ražīgums pazeminās, bet paaugstināta miegainība rada risku gan sev, gan apkārtējo cilvēku drošībai, pie tam bezmiega upuriem ir grūtāk koncentrēties ikdienas uzdevumu veikšanai, viņi ir viegli aizkaitināmi un mazāk motivēti uz savu pienākumu izpildi. Cilvēki, kuriem ir ievērojams miega trūkums vai specifiski miega traucējumi, biežāk tiek iesaistīti automašīnu avārijās, kas saistītas ar miegainību.

Miega pētnieki arī saista miega trūkumu ar būtisku bioloģisko funkciju bojājumiem. Pētnieki ir pierādījuši, ka miega traucējumu rezultātā var pasliktināties cilvēka spēja uzturēt atbilstošu ķermeņa temperatūru. Tāpat miega trūkums tiek saistīts ar izmaiņām ķermeņa imūnsistēmas funkcijās. Miega traucējumi negatīvi ietekmē arī daudzus veselības aspektus. Pierādīts, ka miega trūkums rada hipertensijas un sirds slimību risku. Bez tam cilvēkiem ar hronisku bezmiegu ir lielāka tendence uz saslimšanu ar psihiskām slimībām.

Miega zāļu negatīvās īpašības:

• Miega zāļu regulāra lietošana kaitē atmiņai
• Miega zāles iespējams pārdozēt
• Miega zāļu regulāra lietošana veicina pierašanu un atkarību
• Miegazāles var izraisīt:
  • galvassāpes,
  • reiboni,
  • zemu asinsspiedienu (ģīboni)
  • kuņģa darbības traucējumus,
  • pastiprinātu ēstgribu,
  • ādas izsitumus,
  • redzes traucējumus,
  • anterogrādu amnēziju (pacients reizēm neatceras notikumus, kas bijuši pēc zāļulietošanas),
  • latentas depresijas izpaušanos,
  • dzimumtieksmes traucējumus
  • urīnpūšļa darbībastraucējumus
  • muskuļu vājumu
  • nedrošu gaitu (krišana)
• Miegazāles var būtiski kaitēt dažādu aknu, nieru un plaušu slimību gadījumā
• Miega zāles nedrīkst lietot grūtniecības un krūts barošanas laikā, jo tās grauj bērniņa veselību
• Miega zāles ir dārgas un ilgstoši lietojot grauj veselību un finansiālo stāvokli

Depresija

Depresija ir stāvoklis, kad cilvēks jūtas bēdīgs, bezcerīgs un nevarīgs. Šis stāvoklis var ilgt īsāku vai garāku laika periodu. Depresija var izpausties gan kā viegla grūtsirdības, gan kļūt tik smaga, ka pilnībā sagrauj cilvēka dzīvi. Depresija ir kā liels mākonis, kas aptumšo visu un atņem dzīvotprieku. Par laimi, beidzot depresija ir ārstējama.

Kāpēc ir tik svarīgi ārstēt depresiju? Atbilde ir pavisam vienkārša: "Tāpēc, ka depresijas slimniekiem veidojas smadzeņu atrofija."

Daudzi nozīmīgi pētījumi atklāj, ka Hipokampus, kas ir atbildīgs par emocijām, depresijas slimniekiem ir par 10% mazāks nekā veseliem cilvēkiem, tas ir izskaidrojams ar to, ka hronisks stress izraisa palielinātu stresa hormonu izdalīšanos, kas ilgākā laika posmā nogalina hipokampus šūnas.

Kas izraisa depresiju?

Daudzi apstākļi var izraisīt vai veicināt depresiju. Protams, tā ir arī tiešās muguras smadzeņu bojājuma sekas, gan dažādas dzīves situācijas (darbā, mājās, u.c.), citas saslimšanas, medikamenti, alkohols un/vai narkotikas.

• Sekas pēc muguras smadzeņu bojājuma. Nogurums, apetītes zudums, enerģijas mazināšanās, miega problēmas, hroniskas sāpes, izgulējumi, citas veselības stāvokļa izmaiņas pēc muguras smadzeņu bojājuma. Vainas apziņa, skumjas, kuras ir saistītas ar šo bojājumu, izmaiņas fiziskajā ķermenī, situācijas maiņa no neatkarības līdz pilnīgai atkarībai no citu rūpēm, hobiju zaudēšana.
• Dzīves rezultāts. Šķiršanās no darba, no mājām, no mīļotās personas. Vientulība.
• Cilvēka dzīves epizodes. Finansiālas problēmas, nespēja strādāt, piekļūšanas problēmas ar invalīdu ratiņiem gan mājās, gan darbā, nepietiekams atbalsts no ģimenes un draugu puses, vientulība un izolācija, ģimenes slimību vēsture attiecībā uz depresiju.
• Citas saslimšanas. Ķīmiskā līdzsvara izmaiņas smadzenēs, kuras var izraisīt sirds infarkts, migrēna, viegli smadzeņu bojājumi, nieru dialīze. Šīs ir tikai dažas no saslimšanām, kuras var novest līdz depresijai.
• Medikamenti. Daudzi medikamenti, kurus cilvēki lieto spasticitātes vai sāpju remdēšanai, var ietekmēt viņu garastāvokli. Ja Tu grasies uzsākt lietot kādu medikamentu, dari to zināmu vispirms savam ārstam, lai viņš būtu informēts par to kas tas ir par medikamentu, cik daudz Tu to lieto un kad.

Depresijai raksturīgi šādi simptomi:

• Skumjas;
• Prieka zudums par ikdienas aktivitātēm;
• Raudulīgums;
• Bezcerīgums;
• Vainas sajūta;
• Bezvērtības sajūta;
• Paaugstināta atkarība;
• Mazi enerģijas krājumi;
• Nogurums;
• Apātija – nevērība pret sevis kopšanu;
• Vājas koncentrēšanās spējas;
• Intereses zudums;
• Negatīvas gaidas;
• Negatīva sevis uztvere;
• Pārspīlēts skatījums uz problēmām;
• Grūtības, pieņemot lēmumus;
• Pašnāvības domas;
• Pārmērīgas (nenormālas) rūpes par ķermeņa slimībām;
• Apetītes traucējumi un svara pieaugums vai zudums;
• Miega ritma traucējumi – agra pamošanās;
• Pazemināta dzimumtieksme (libido);
• Garastāvokļa svārstības – vissliktākais no rīta;
• Neregulārs menstruālais cikls vai “amenorrhoea”;
• Aizcietējums.

Pētījumi uzrāda, ka vīriešiem un sievietēm raksturīgas dažādas depresijas izpausmes – vīriešiem depresija var izpausties vairāk slēptā veidā.

Pašnāvība ir pēdējā drosmes zaudēšanas un sociālās intereses zuduma izpausme. Pašnāvības domas ir bieži sastopams depresijas simptoms, bieži apvienots ar apslēptas atriebības jūtām – ar agresīvu, naidīgu, neapzinātu motivāciju pret nozīmīgiem cilvēkiem. Tā var arī būt izpausme, padodoties centieniem būt labam. Tāpat arī daudz vīriešu īpaši sajūt grūtības atzīt viņu vajadzību pēc palīdzības bailēs zaudēt prestižu un saredz pašnāvību kā vienīgo veidu, kā no tā tikt ārā (Eiropā statistika uzrāda 1 sievietes pašnāvības gadījumu uz 4 vīriešu pašnāvības gadījumiem).

Stress

Stress ir neatņemama un ikdienišķa katra cilvēka dzīves sastāvdaļa. Stresam ir pakļauti visi, un no tā nav iespējams izvairīties. Tulkojot burtiski, vārds “stress” nozīmē spriegumu, spriedzi. Stress var būt gan patīkams, gan nepatīkams. Sadzīvē parasti ar šo vārdu saprot negatīvo stresu jeb distresu. Distress vienmēr ir nepatīkams, un burtiskajā tulkojumā nozīmē bēdas, ciešanas, briesmas. Savukārt patīkamu stresu cilvēkam rada, piemēram, liels prieks.

Mērens stress ir organismam labvēlīgs, jo palīdz mobilizēties un koncentrēties nepieciešamai darbībai. Bez tam mēs varam iemācīties pareizi reaģēt uz radušos spriedzes situāciju. Galvenais - nepakļaut sevi ilgstošam stresam, jo tas var kaitēt veselībai.

Stresa reakcijai izšķir trīs stadijas. Pirmās – trauksmes stadijas laikā cilvēka organismā notiek straujas reakcijas, palielinās adrenalīna līmenis asinīs. Tādejādi organisms tiek mobilizēts aizsardzībai. Otrajā jeb pretošanās stadijā organisms ir jau pielāgojies dzīvot jaunajos apstākļos. Trešo stadiju sauc par izsīkuma stadiju. Tā iestājas, ja stresu rada ļoti spēcīgs kairinātājs jeb stresors, un tā iedarbība ir ilgstoša. Šajā gadījumā mazinās organisma aizsardzības spējas jeb imunitāte. Tas veicina dažādu slimību attīstību.

Par stresu sākumstadijā var liecināt šādi simptoni:

• Paaugstināta uzbudinātība
• Nogurums
• Humora izjūtas zudums
• Smēķēšana, alkohola lietošana (sākts lietot vai lieto lielākos daudzumos nekā pirms tam)
• Apetītes un miega zudums
• Atmiņas pasliktināšanās
• Dzīves prieka zudums
• Sāpes galvas apvidū, muguras, kunģa sāpes

Ja pamanat kādu no šiem simptoniem nemieriniet sevi ar vārdiem: "viss pazudīs pats no sevis". Šis stāvoklis nepāriet, situācija var pasliktināties un pāriet depresijā, kuru uzveikt ir daudz grūtāk.

Stresa cēloņi

Stresa iemesli ir daudz un dažādi. Nevienmēr cilvēku reakcija uz vienu faktoru būs vienāda, nevienmēr tas radīs viņos stresu. Biežākie stresa cēloņi ir :

• informācijas trūkums (neziņa),
• laika trūkums (cenšanās paveikt vairākus darbus vienlaicīgi),
• sliktas priekšnojautas (vēl nezinot gala rezultātu, mēs pieņemam, ka viss tāpat slikti beigsies),
• pārāk liela atbildība,
• uzmanības un atzinības trūkums,
• zināšanu trūkums,
• dusmas,
• savstarpējo attiecību problēmas (konflikti, konkurence, neuzticība),
• pārmērīgs, ilgstošs troksnis,
• veselības traucējumi.

Svarīgi novērst satraukumu, kas traucē atslābināties, koncentrēties un bieži vien noved pat līdz panikai. Katram ir jāzin, kā samazināt stresu gadījumos, kad nav ar ko izrunāties vai pajautāt padomu.

Stresu var mazināt ar regulāru fizisko aktivitāti. Ir pierādīts, ka mazkustīgs dzīvesveids vēl vairāk paaugstina stresa līmeni. Emocionālu pārdzīvojumu gadījumā fizisks darbs lieliski ļauj atslēgties no spriedzes. Bez tam ieteicamas regulāras sporta nodarbības (rīta skrējiens, aerobika, basketbols). Tas uzturēs gan fizisko, gan garīgo veselību.

Ir ļoti svarīgi, smagu pārdzīvojumu gadījumā, nepalikt vientuļam. Bēdas daudz smagāk tiek pārdzīvotas vienatnē. Nevajadzētu noslēgties sevī, izvairīties no draugiem un sabiedrības. Vislabāk bēdas ir atklāt sev tuviem cilvēkiem.

Stresa situācijās cilvēks cenšas padarīt pēc iespējas vairāk. Jo lielāka spriedze, jo liekas, ka vēl tik daudz kas jāpaveic. Šādos gadījumos cilvēki strādā no agra rīta līdz vēlam vakaram, neizguļas, neatpūšas, nepaēd. Tas arvien vairāk pasliktina pašsajūtu un samazina darba spējas. Rodas pastāvīgs nogurums, kas vēl vairāk padziļina slikto pašsajūtu un līdz ar to stresu. Veidojas “apburtais loks”, no kura grūti izkļūt. Lai neveidotos šāda situācija, nepieciešams sevi saudzēt. Atvēlēt piemērotu laiku gan atpūtai un ēdienreizēm, gan darbam.

Alkohols un smēķēšana nekādā gadījumā nav līdzekļi, ar kuru palīdzību mazināt stresu. It kā liekas, ka noreibstot no alkohola, cilvēks kļūst jautrs, atbrīvots un bezrūpīgs. Taču tas neatrisina stresa cēloņus, tas ir īslaicīgs stāvoklis. Ja ar alkohola palīdzību bieži tiek remdēti emocionālie pārdzīvojumi, ļoti ātri izveidojas alkohola atkarība. Bez tam alkohols ir toksisks un bojā aknas, centrālās nervu sistēmas šūnas un noved pie smagām slimībām. Tieši tāpat ir ar smēķēšanu, tā vairāk kaitē organismam, nekā palīdz.

Mūsu dzīve ir pilna ar stresa situācijām, tāpēc būtu jāzin, kā tās pārvarēt. Metodes, kā mazināt spriedzi un satraukumu, ir daudz un dažādas. Var izvēlēties vienu vai otru, bet galvenais, lai tās būtu efektīvas un ļautu mums justies apmierinātiem un veseliem...

Neatliec uz vēlāku laiku, uztici savas problēmas CES Ultra™!

Apkopojot veikto testu statistikas datus, ir novērots, ka bezmiega gadījumos CES Ultra™ būtiski palīdz apmēram 72% lietotāju. Stresa, nemiera un depresjias gadījumos šis procents ir attiecīgi 76%, 81%, 85%